Lēnām atklājas nepievilcīgie aspekti – iemesli, kāpēc sieviešu līderu ārpolitikā un
drošības politikā nav vairāk, kādas ir sabiedrības prasības un gaidas pret viņām, pret kādiem aizspriedumiem un stereotipiem joprojām, 21. gadsimtā, mums visām ir jācīnās.
Esi-ledija.pdf
08.03.20
Uztvere par sieviešu politisko līderību mūsdienu Latvijas ārējā un drošības politikā
Mūsdienu dzimumu līdztiesības un feminisma dienaskārtība nav saistīta ar sieviešu centieniem vienkārši ielauzties tā dēvētajās tradicionālajās vīriešu sfērās, kļūstot par ugunsdzēsējām, celtniecēm, kareivēm, vai, ja iesim tālāk – zinātniecēm, politiķēm, vadītājām un līderēm. Tā, ieskaitot ienākumu vienlīdzību par līdzvērtīgu darbu, ir plašāka prasība par vienlīdzību, cilvēka cieņu, profesionālu sieviešu vienlīdzīgu stāvokli sociālajā hierarhijā. Tā ir nevis ar resursiem saistīta prasība, bet taisnīguma jautājums, cilvēka cieņas marķieris.
Raksts publicēts: Sievietes Latvijas ārpolitikā un drošības politikā / Red. Andris Sprūds, Elizabete Vizgunova. Rīga: Latvijas Ārpolitikas institūts, 2020. Sievietes Latvijas ārpolitikā un drošības politikā (lai.lv)
Foto: Latvijas Ārpolitikas institūts
